1974. gadā Arvīds Cepurītis tiek iecelts par Leļļu teātra galveno režisoru.
Tā laika līdzgaitnieki un kolēģi Arvīdu Cepurīti raksturo šādi:" Arvīda Cepurīša laiks teātrī finansiālā ziņā ir "ziedu laiks." Uz viņa veidotajiem uzvedumiem pieaugušajiem pieteikumi kolektīvajam apmeklējumam krājās gadiem ilgi. Jau no pieciem rītā rinda pie teātra kases.
Ar Arvīdu bija viegli strādāt, jo viņš visos darbos un pienākumu veikšanā ir ļoti precīzs, tāpēc mums teātrī ar darba plānošanu nekad neradās nekādas problēmas. Uz mēģinājumiem allaž ieradās rūpīgi sagatavojies, kas arī veicināja labu sadarbību ar aktieriem. Kā jau tas raksturīgs vecākās paaudzes režisoriem, bieži brauca līdzi izbraukumu izrādēs, lai redzētu, kā skatītāji uztver viņa iestudējumus, lai sekotu tam, vai ar laiku izrādēs neielaužas kas nevēlams, kāda paviršība, kaut kas pa roku galam izdarīts. Arī kā cilvēks viņš bija ļoti interesants, ar fantastisku humora izjūtu. Arvīds nekad nebija noslēdzies sevī. Teātrī vienmēr atzīmēja visus svētkus - pirmizrādes, jubilejas, un viņš bija šo svētku iniciators un aizrautīgais visa darītājs, lai pēc iespējas biežāk kolēģu sejās būtu smaidi".
Pie Arvīda Cepurīša veikuma teātrī jāpiemin arī darbs Leļļu teātra studijā. Tīnas Hercbergas virsvadībā rūdījumu guvuši , arī paša Arvīda Cepurīša gluži nemanāmi slīpēti un veidoti, studijas audzēkņi 1973. gadā oficiāli ienākuši teātrī un pieteikuši sevi ar trim diplomdarba iestudējumiem, kas pierādījuši savu dzīvotspēju un iekļauti teātra repertuārā. Tieši Arvīda Cepurīša virsvadībā krāšņi uzplauka jauno aktieru talanti. Arvīds Cepurītis strādā Leļļu teātrī līdz 1984.gadam.
Aizejot mūžībā, izcilais aktieris un režisors, aiz sevis atstājis tā saukto "Arvīda Cepurīša laiku", un Latvijas Leļļu teātra vēsture to glabās kā vienu no savām spožākajām pērlēm.
Izvadīšana 9.janvārī 12.00 no Matīsa kapu kapličas.