'Arēnā' viesosies slavenais pianists Pīters Donahjū

Par klaviermūzikas skulptoru dēvētais angļu pianists Pīters Donahjū (1953) dzimis Mančesterā, mācījies Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā, kā arī Parīzē pie Olivjē Mesiāna un Ivonnas Lorio. 1982. gadā kļuvis par Pētera Čaikovska konkursa laureātu. Donahjū uzstājies kopā ar vadošajiem Eiropas un ASV orķestriem, sadarbojies ar tādiem diriģentiem kā sers Saimons Retls, Kristofs Ešenbahs, Nēme Jervi, Lorins Māzels u.c. Pianists regulāri uzstājas BBC Promenādes koncertos, Zalcburgas, Edinburgas un Šlēsvigas-Holšteinas festivālos, kā arī ieskaņojis vairākus albumus, lielākoties ierakstu kompānijas EMI paspārnē.

Viņa repertuārā ir 160 opusi klavierēm ar orķestri. Pīters Donahjū ir Birmingemas Konservatorijas viceprezidents, un uzsver, ka jāuzņemas tikai tādi amati, kuriem ziedot var maksimāli daudz sava laika un labās gribas. Konservatorijas Prezidents ir sers Saimons Retls, nu jau Berlīnes Filharmoniķu šefs, un Donahjū uzskata, ka jaunajiem mūziķiem ļoti būtiska ir šī iespēja tikties ar mūziķu frontes priekšējās līnijās esošajiem - it īpaši šai laikā, kad cilvēkos jaušama nepatika pret aktivitātēm, kas paģēr ilgā darbā iemantotas prasmes, un kad politiķiem ir daudz vieglāk mākslu nodēvēt par "elitāru", nekā atzīt, ka tā ir sabiedrībai nozīmīga.

Olivjē Mesiāns (1908 - 1992) ir viens no izcilākajiem 20. gadsimta komponistiem un šogad visa mūzikas pasaule atzīmē viņa simtgadi. Dēvēts pat par burvi un mistiķi, dziļu domātāju un ģēniju, Mesiāns bija komponists - filozofs, kurš radošos impulsus smēlās gan pasaules vēsturē un tradīcijās, gan dabā, piemēram, pierakstot un smalki atšifrējot putnu dziesmas. Tomēr pats Mesiāns savu mūziku raksturo kā teoloģiju skaņās: "Es jau piedzimu ticībā un ticot... Liels vairums manu darbu aicināti izstarot katoļticības teoloģisko nostādņu gaismu. Tas ir pats svarīgākais manas mūzikas aspekts, iespējams - vienīgais, par kuru man nebūs jākaunas nāves stundā."
Ilgus gadus Mesiāns strādāja arī kā pedagogs gan privāti, gan Parīzes konservatorijā, kur mācīja harmoniju, mūzikas estētiku un filozofiju, un kopš 1966. gada arī kompozīciju. Viņa studentu visū bija Pjērs Bulēzs, Jannis Ksenakis, Karlheincs Štokhauzens, Toru Takemitsu, Klods Vivjē, arī Tālivaldis Ķeniņš, kurš par meistaru stāsta: "Visi bijām iemācijušies rīkoties ar simtiem Indijas ritmu, visdažādākajām modalitātēm, ritmisku kanonu virknēm, neparastām harmoniskām struktūrām. Tās nebija tikai ērtas "receptes" muzikālās valodas bagātināšanai - tās kļuva par mūzikas izteiksmes līdzekļiem, kurus katrs izmantoja savā individuālajā stilā un estētikā, nemaz nemēģinot imitēt Mesiānu pašu."

Vijolniece Vineta Sareika (1986) ir otrā latviešu mūziķe, kura absolvējusi Parīzes Nacionālo augstāko mūzikas konservatoriju pēc komponista Tālivalža Ķeniņa 1950. gadā. Pašlaik viņa studē Karalienes Elizabetes mūzikas kapelā vijoļspēli pie profesora Ogistēna Dimē un kamermuzicēšanu pie "Artemis kvarteta". Vineta Sareika guvusi panākumus augstākā līmeņa starptautiskos konkursos, tostarp Johana Sebastiāna Baha Starptautiskajā jauno mūziķu konkursā Parīzē, Karalienes Elizabetes konkursa pusfinālā, kā arī "Trio Salvador Dali" sastāvā guvusi uzvaras konkursos Osakā, Ņujorkā, Frankfurtē. Šobrīd vijolniece regulāri koncertē gan kā soliste, gan kopā ar "Trio Salvador Dali" mūziķiem - čellistu Kristianu Pjēru Lamarku un pianisti Amandīni Savarī. Vineta Sareika spēlē venēciešu meistara Mateo Gofrillera 1690. gadā darinātu vijoli, kas pieder Karalienes Elizabetes mūzikas fondam.