Sestdienas rīts. Kamēr Šoriņš (mūsu menedžeris), Reinis un Juris pako diskus mūsu birojā Brieža ielā, Ozols devies uz tirgu, lai pie jaukajām lauku tantēm sapirktos baltas cepures ar pušķiem un tikpat baltas šalles – tās, kuras mērījām ceturtdienas vakarā, tomēr īsti neder – tā esam nosprieduši piektdien. Ozols ir atpakaļ pusdivos: gandarīts par atrasto, metas pārējiem trim palīgā: DVD kaudzes aug acīm redzami - šie domāti pārdošanai Galerijā Centrs. Labi, ka Jurkins (nu, Lisenko) atceras, ka maisiņos jāsaber sniegs – tas ir, kartupeļu milti, un, uz mirkli pametis pārējos, ar vissasprindzinātāko uzmanību ar ēdamkaroti veic šo svarīgo darbu.
Bet Šipīts tikām meklē glītus rāmīšus diplomiem, kurus prezentācijā pasniegt mūsu draugiem: DELFI, SANTAI, Latvijas televīzijai, Radio SWH – ar vārdu sakot, sarakstā ir ne vairāk, ne mazāk kā 18 atsaucīgas sirdis, kas stāvējušas klāt mūsu auklējumam...
Pulksten trijos pēcpusdienā ar Reiņa busiņu, apkrāvušies ar diskiem un skaņu aparatūru, dodamies uz Galeriju Centrs: talkā nākot mūsu uzticamajam skaņu režisoram Normundam Slavam, jāpaspēj iekārtoties līdz brīdim, kad tiksimies ar Santa Klausu. Izrādās, pats jau ir priekšā, un priecīgs sēž karstvīna, piparkūku, kanēļa un sazin nu vēl kādu Ziemassvētkiem tipisku smaržu ielenkumā. Ģimeņu, bērnu, smaidu un laba garastāvokļa te netrūkst.
Sākam iekārtot mūsu prezentācijas telpu: nesen atvērtā kafejnīca "Blanco"ir omulīgs itāļu bārs, kur gar sienām rindojas neredzētas itāļu vīna pudeles, bet uz paplātēm – tusiņos mazāk redzētas delikateses: kā secināsim mazliet vēlāk, viss ir ļoti garšīgs, ar retāk baudāmu garšu buķeti.
Un tātad: piecos pēcpusdienā, uzlikuši Ozola pirktās šalles un cepures, dodamies sarokoties ar Santa Klausu. Tikšanās ir negara, sirsnīga, un norit visai plašas publikas klātbūtnē. Nodziedam trīs dziesmiņas (jā, jā, arī to, kur gurkst maisiņos sabērtais sniedziņš – tas ir, kartupeļu milti), un Santa Klauss izskatās pārsteigts par Reiņa spēju iejusties viņa brāļa lomā... No "sunīša" griestiem birst teiksmains sniedziņš, un vispār viss ir smuki: klikšķ žurnālistu fotoaparāti, smaida mūsējie – ģimenes, sievas, draudzenes, bērneļi, radiņi un vecāki, un jaukā noskaņa turpinās arī pasākuma otrajā daļā – slēgtajā burziņā, kur pulcējas tiešām daudz līdzjutēju. Šipīts saka uzrunu, visi kopā dāvinām pateicības rakstus, un Reinis iepazīstina ar DVD opcijām: viss darbojas! Nu, nevaram nenoskatīties "Rūķīšus un Mežaveci", kas bērneļos izsauc jautrības šalti, un tad jau arī vakars tiek palaists brīvā vaļā – ēšana, šampanietis, sarunas, intervijas MTV un jauniešu raidījumam SEMS, vārdu sakot, nekādu ekscesu nav. TAS NU IR NOTICIS – pavisam oficiāli DVD sācis savas muzikālās gaitas brīvajā pasaulē...
Tomēr – arī šim vakaram pienāk finišs: dodamies atpakaļ uz biroju, lai turpinātu disku kravāšanu: līdz 5. decembrim tam jānonāk veikalu plauktos! No šīs prozaiskās nodarbes baltajos cimdos tiek vaļā vienīgi Strazdiņš, kuram Bites Blūza klubā jādzied blūzs – viņš takš mums ir vadošais "Bite's Blues Band" solists...
Nu, tā, draugi, mūsu dienasgrāmata tuvojas izskaņai... Pirmdienas rītā noskaidrosies tie pieci "Laimes akas" uzvarētāji, kuri tiks pie mūsu DVD eksemplāriem, bet mēs skatāmies nākotnē – tūlīt sākam aktīvi strādāt pie jaunā CD, kas jūs sasniegs kaut kad martā (Mēs tikāmies martā – bija tāda dziesmiņa, vai ne?) Un gaidīsim, protams, koncertos Operā – aprīļa beigās un maijā. Bet tas jau, protams, būs cits stāsts, kuru labprāt jums pastāstīsim!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
