Parasti, rakstot recenzijas, dažos vārdos tiek pieminēta albuma priekšvēsture un tad analizēta pati mūzika. Tomēr šis ir neparasts gadījums, jo uz "Guns N'Roses" jaunāko veikumu "Chinese Democracy" nācās gaidīt 15 gadus - pietiekami ilgu laiku, lai pauze apaugtu ar leģendām vairāk kā pati mūzika.
No klasiskā "Guns N'Roses" šos gadus ir pārdzīvojuši vien "frontmens" Aksls Rouzs un taustiņieks Dizijs Rīds, tādēļ, iespējams, pat nav īsti godīgi to saukt par 'Rožu' albumu, bet ilgstošie tiesas procesi par autortiesībām ir nolikuši visu pa vietām. Ko gan nevar teikt par žurnālistiem, kuri katrā izdevīgā brīdī mēģinājuši grupas lauskas padarīt par vēl lielāku izsmieklu. (Ja, piemēram, uz "Rolling Stones" albumu jāgaida astoņi gadi, bet uz "Beach Boys"  līderi Braienu Vilsonu, lai viņš pabeigtu savu eposu "Smile" - pat 38 gadi, tas nevienu neizbrīna, jo šie mūziķi ar solījumiem nebārstās.) Tāpēc mums atliek tikai priecāties, ka Aksls ar jauno kompāniju vispār spējis pabeigt darbu.

Pirmo dziesmu 'This I Love' jaunajam albumam Aksls sacerēja jau 1993.gadā īsi pēc kaverversiju albuma "The Spaghetti Incident?" iznākšanas, taču jau pēc pāris gadiem klasiskā sastāva dalībnieki (Slešs, Dafs un Mats Sorums) bija aizmukuši, nodēvējot Akslu par diktatoru, kura vadībā strādāt nav iespējams.

Kopš tā brīža "Guns N'Roses" sastāvā spēlējuši neskaitāmi mūziķi no grupām "Nine Inch Nails", "Psychedelic Furs", "Jane's Addiction", "Replicants", "Replacements", "Primus", kā arī ekstravagantais ģitārists Baketheds ("Spaiņagalva"), kurš uzstājas ar popkorna spainīti galvā. Zināmākie no mūziķiem, kas piedalījās albuma tapšanā, ir Sebastjans Bahs, kurš kopā ar Akslu iedziedājis dziesmu 'Sorry', un Braians Mejs, kura ģitāra dzirdama dziesmā 'Catcher in the Rye', kā arī leģendārais producents Bobs Ezrins. Kopš 1999. gada, kad vairums dziesmu bija ierakstītas, topošo albumu oficiāli sāka dēvēt "Chinese Democracy" (iepriekš tā darba nosaukums bija "Chinese Theocracy" - kā redzam, "dievs" ir aizstāts ar "tautu"), bet kopš 2001. gada Guns'n'Roses dažādās reinkarnācijās koncertē, reklamējot šo albumu.

Tad arī aizsākās dažādi rokmūzikai tik piedienīgie mīti. Piemēram, reiz grupa "Offspring" paziņoja, ka ir nogurusi gaidīt 'Ķīniešu demokrātiju' un šo nosaukumu savāc sev. Tobrīd viņi savu albumu nodēvēja "Chinese Democrazy (You Snooze, You Lose)", bet vēlāk nosauca to par aprīļa joku un izdeva kā "Splinter". Par vēl vienu reklāmas kampaņas grēkāzi kļuva limonādes "Dr.Pepper" kompānija, kas ikvienam amerikānim apsolīja bezmaksas dzērienu, ja albums iznāks līdz plānotajam 23. novembrim. Pirmajās dienās ar burbuļūdens kārotājiem kompānija vēl spēja tikt galā, taču drīz vien "Guns N'Roses" advokāti iesniedza oficiālu sūdzību par to, ka kompānijas mājaslapa nespēj apkalpot visus, kas vēlas reģistrēties, lai par brīvu dabūtu dzēriena skārdeni.

Tiesa, lielākās nedienas sākās līdz ar interneta izplatību, un pēdējo gadu laikā daudzas dziesmas nelegāli iekļuva pirātisko saitu apritē. Lai glābtu situāciju, divas dziesmas pat tika izdotas kā radio singli. 2008. gada vidū "Universal" studijas darbinieks Kevins Kogils internetā ievietoja deviņas no 14 albuma dziesmām, un vēl līdz šim nav zināms, no kurienes radusies noplūde - Kogils to neesot pateicis pat FIB aģentiem. Protams, kā jau mūsdienās pieklājas, dažas dienas pirms liktenīgā datuma albums pilnībā nonāca internetā. Atkal glābjot situāciju, grupa drīzumā albumu prezentēja jau oficiāli, pilnā apjomā ievietojot to savā mājaslapā "MySpace" tīklā, kur tika uzstādīts rekords - diennakts laikā to noklausījās trīs miljoni cilvēku.

Ar šo brīdi noslēpumainības plīvurs tika norauts. Pārsteidzošā vienprātībā kritiķi atzīst, ka albums izdevies labāks, nekā bija cerēts (šī frāze gan izslēdz objektivitāti vērtējumā). Lai gan skanējumam tiek piedēvēti visi iespējamie stili un žanri no Eltona Džona un Stīva Vondera līdz klasiskajām 'hard rock' grupām, albums tomēr ir ievērojami monolītāks par savem priekšgājējiem līdz "Appetite for Destruction", ja skatāmies atpakaļ laikā. Patiešām, 'Sorry' skan kā agrīnie "Black Sabbath", bet 'Shackler's Revenge' jūtams kaut kas no industriālās mūzikas, tomēr galvenais vienojošais faktors ir Aksla joprojām spēcīgā un oriģinālā balss, kas liek atcerēties "vecos, labos laikus".

Šķiet, ka līdera nodoms nav bijis kategoriski atkāpties no klasiskā skanējuma un radīt ko diametrāli savādāku. Ņemot vērā, ka pēdējie gadi veltīti vienīgi dziesmu noslīpēšanai un lielākā daļa sarakstītas pagājušajā gadsimtā, tas nebūtu nekas pārsteidzošs. Turklāt tīri subjektīvi man šķiet, ka dziesmas ar autentiskāko "veco" skanējumu ir labākas, mīļākas, pierastākas galu galā. Tāpēc par īpašām "odziņām" uzskatāmas 'There Was a Time', kas atsauc atmiņā 'Estranged', un 'Catcher in the Rye', kas tagad izjaukusi loģisko ķēdīti "Roberts Bērnss - Selindžers - Marks Deivids Čepmens - Džons Lenons".

Pārmest var vienīgi neprātīgo skaņu pārbagātību un albuma pārproducēšanu ar mellotroniem un kora zēnu skaņām, bet iespējams, ka tieši tas piederas perfekcionistam Akslam, jo, piemēram, dziesma 'Madagascar' (kurā, starp citu, iekļautas slavenās 'Civil War' ievadfrāzes) studijā pārrakstīta gandrīz 80 reizes. Visticamāk, ka mēs nekad neuzzināsim, kā šis albums skanētu nepārsaldināts (kā tas iespējams, piemēram, ar bītlu 'Let it Be'), tāpēc atliek vienīgi to uztvert kā kārtējo mākslas darbu no dižas grupas, kas tādu "otršķirīgu" žanru kā "matu metāls" kādreiz spēja pacelt vēl nebijušos augstumos. Rezultātā ir pagājuši 15 gaidīšanas gadi, ierakstītas 14 jaunas dziesmas, studijā iztērēti 13 miljoni dolāru, un ir izdevies visai labs albums, kas mūzikas annālēs neapšaubāmi iekļūs, tomēr diskotēkās tiks spēlēts retāk par "Use Your Illusion" pērlēm.

Palicis neatbildēts pats būtiskākais jautājums: vai Ķīnā ir, vai nav demokrātija? Spriežot pēc momentānas Ķīnas varas iestāžu reakcijas, vēl nav, jo gan albums, gan oficiālā mājaslapa šajā valstī ir aizliegti. Lai gan tituldziesmā Aksls piesauc Ķīnā aizliegto Faluņguņa kustību un tajā ir teksts "Ja lielais mūris šūpojas, vainojiet paši sevi", aģentūras BBC žurnālistiem Ķīnas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis paziņojis: "Cik mums zināms, daudziem cilvēkiem nepatīk šāda stila mūzika, jo tā ir pārāk skaļa un trokšņaina". Ja respektējat ķīniešu amatpersonas, droši varat klausīties klusāk - mūzikas būtība no tā nemainīsies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!