Hanging On Too Long
Mercy
Šai recenzijā neiztikt bez "Sounds of 2008″ topa pirmās pozīcijas ieguvējas - Adeles piesaukšanas, gluži vienkārša un prozaiska iemesla dēļ - ar katru dienu aizvien vairāk mūzikas klausītājiem un recenzentiem (tostarp arī man) kļūst skaidrs, ka tieši Dafija, ne Adele "dienas beigās" būs tiesīga sevi patiesi titulēt par "Sound of 2008″. Protams, nevajadzētu aizmirst, ka visu šo "60's revival" vilni pirms vairākiem gadiem aizsāka neviena cita kā trakulīgā Eimija Vainhausa, kura "balto pulverīšu" dēļ nemaz nav kļuvusi mazāk aktuāla un joprojām uzskatāma par visa šī "sieviešu popmūzikas" perioda karognesēju.
Taču vairāk par Dafiju. Viņa savā debijas ierakstā runā par sarežģīto sieviešu jūtu pasauli un dara to ļoti apetitlīgā, saldā manierē, brīžiem gan pārspīlējot ar cukuru, kā rezultātā ievadfrāze iz dziesmas 'Syrup & Honey' ir visai precīzs visa albuma raksturojums:
"Don't you be wasting all your money on syrup and honey because i'm sweet enough…"
Tiesa, pārējā laikā albums piedāvā visnotaļ stilīgu un ieturētu 60.gadu "Supremes" soul un r&b elementu un mūsdienu popmūzikas izpratnes saplūdi. Retro-pops vai Dastija Springfīlda, tikai jaunās skaņās?
Duffy - 'Rockferry'
Neieslīgstot sajūsmas pilnos saukļos par Dafijas spožo nākotni (un tāda tā patiesi izskatās!), var tikai secināt, ka 'Rockferry' ir saturiski nesalīdzināmi aizraujošāks par Adeles '19′, kas savukārt nozīmē to, ka nupat pasaules popmūzika sāk attīstīties visnotaļ kvalitatīvā, ne kvantitatīvā virzienā. Protams, Dafijas debijas plate, ko veselus trīs gadus producējis, pulējis un "zem pūra" turējis pats "Suede" ģitāras vīrs Bernards Batlers, būs šīs vasaras un, iespējams, arī visa gada pieprasītākais popmūzikas ieraksts, taču nupat ir klāt tā reize, kad par kādu tīru pop-ierakstu savā plauktā nav jākaunas, drīzāk jālepojas.