Muzejā varēs apskatīt Egona Spura, Vilhelma Mihailovska, Pētera Jaunzema, Jāņa Gleizda, Viestura Linka, Jāņa Gailīša, Jāņa Knāķa, Gunāra Bindes un citu autoru turpat 50 darbus no Latvijas Fotogrāfijas muzeja, fotokluba "Rīga" un vairākām privātām kolekcijām.
Jau kopš 19.gadsimta vidus gandrīz vienlaikus ar fotogrāfijas rašanos radās arī vēlme "uzlabot" realitāti, izmantojot retušu. Dažkārt attēli izkrāsoti pat tiktāl, ka to fotogrāfiskais pamats bija grūti pamanāms. Tomēr tikai 20.gadsimta 10.gadu beigās mākslinieki un fotogrāfi sāka lietot dažādas manipulācijas ar fotogrāfisko materiālu, tajā skaitā arī montāžu. Lielu ieguldījumu fotomontāžas attīstībā devis pēcrevolūcijas Krievijā strādājošais latviešu izcelsmes mākslinieks Gustavs Klucis.
Latvijā šajā laikā fotogrāfi bija daudz tradicionālāki, 30.gados tikai Kārlis Bauls un daži viņa domubiedri izmantoja netradicionālus izteiksmes līdzekļus fotogrāfijas mākslinieciskā efekta sasniegšanai.
20.gadsimta 50.gadu beigās Latvijā fotogrāfija piedzīvoja jaunu pacēlumu. 60.gados fotoamatieru kustības ietvaros fotomākslai pievērsās daudz autoru, kuri radīja darbus, izmantojot dažādas fotogrāfijas apstrādes tehnikas. Turklāt fotogrāfiju kā radošās darbības metodi izmantoja arī vairāki profesionālu mākslas izglītību ieguvušie mākslinieki.
Izstādi Nacionālajā mākslas muzejā varēs apskatīt līdz 4.jūnijam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
