Personālizstādē "Aizverot acis" skatāmi pēdējā gada laikā tapuši darbi. Komentējot izstādes nosaukumu autors norāda, ka ideja meklējama kādreiz lasītās rindās, par to, ka nav svarīgi, ko tu dzirdi, bet gan tas - ko redzi, pat ja acis tobrīd aizvērtas. Mākslinieka interpretācijā tā ir sava veida "iekšējā redze", vēlme pievērsties būtiskajam tā vietā, lai sekotu mainīgajiem ārpasaules iespaidiem. Līdzīgi arī izstādes darbu personāži tēloti ar aizvērtām acīm, it kā vēloties norobežoties no apkārt notiekošā un koncentrējoties uz savas dvēseles pasaules izzināšanu.
A. Kostromins (A. Dinvalds) dzimis 1970. gadā. Zīmēt sācis bērnībā, un 1982.gadā iestājies J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. Paralēli mācībām piedalījies Maskavā notiekošajās Vissavienības mākslas izstādēs, gūstot atzinīgu vērtējumu un dažādas godalgas. 1989. gadā iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, kur studējis vides dizainu.
Arī šobrīd A. Kostromins strādā dizaina jomā, tomēr gleznošanu uzskata par nozīmīgu radošās izpausmes veidu, kamēr dizainera darbā bieži vien nākas meklēt kompromisus. Tādēļ arī pēc Akadēmijas absolvēšanas turpinājis gleznot, bet izstādēs līdz šim nav piedalījies, un, kā atzinis pats - gleznošanas intensitāte bijusi atkarīga no tā, vai ikdienas steigā izdevies rast brīvu brīdi radošam darbam.
A. Kostromins strādā ar eļļas krāsām, akrilu, kā arī eksperimentē, rodot radošus risinājumus autortehnikā. Tās ir gan stilizētas klusās dabas, gan abstraktas figurālas kompozīcijas.
Par savām autoritātēm glezniecībā A. Kostromins uzskata Imantu Vecozolu, Borisu Bērziņu un Ievu Iltneri. Bet, kas attiecas uz viņa paša darbu māksliniecisko izteiksmi - te īpaša uzmanība pievērsta smalkām toņu niansēm, faktūrai, kā arī daudzslāņainam gleznojumam. Darbus veido neskaitāmas krāsu kārtas, klātas cita virs citas, kā rezultātā panākts telpiskums un gleznas virsmai piešķirts mirguļojošs efekts, bet dažviet bagātīgo virsmas faktūru pārklāj zīmējums - smalku tumšu līniju raksti. Pats autors uzsvēris, ka glezniecībā, tāpat kā mākslā kopumā un arī sadzīvē, viņa uzmanības centrā ir tieši krāsa, toņu attiecības, kas ļauj meklēt arvien jaunas nianses un sajūsmināties par atradumiem.