Kamēr "Cirque du Soleil" šovs ar tādu pašu nosaukumu – 'Love' - Lasvegasā plūc laurus "ne pa jokam" un priecē ar krāšņiem priekšnesumiem un cirka/baleta/teātra krustojumu (skatīt video), tikmēr šī pasākuma audionoformējums ticis izdots gan CD, gan arī DVDA – daudzkanālu skaņas formā (5.1) un piedāvā gluži "kailu" grupu "The Beatles". Protams, neizlikšos par Polu Makartniju un neteikšu, ka "jā, šeit beidzot var dzirdēt, kā sevi pašos pirmsākumos vēlējās dzirdēt paši "bītlu" dalībnieki". Ir nedaudz glupi 'Love' sakarā izvirzīt skaļus secinājumus no stila "nekas no tā, kas bija iepriekš, nav tiesa". Un tomēr jāatzīst, ka 'Love' demonstrē nedaudz citādākus "bītlus". Grūti tikt skaidrībā, kāpēc. Vai tam par iemeslu būtu vairāku dziesmu "kolāžas" daudzos 'Love' skaņdarbos ('Come Together/Dear Prudence/Cry Baby Cry'), kuru saplūde vietumis šķiet tik organiska, ka patiesi sev jāvaicā – vai tā tas nebija plānots jau no paša sākuma? Vai arī pie vainas vienkārši tas, ka kādu brīdi "bītlu" mūzika pamesta novārtā un nu 'Love' prasās saucams tīri vai par "patīkamu atkalredzēšanos"? Vai paužu trūkums starp dziesmām un tā rezultātā radītā "plūstošā" plates daba ir tikai nodeva "Cirque du Soleil" šovam? Vai centieni iekš 'Love' parādīt "citādākus bītlus" vienā brīdī nav pārauguši pašmērķīgos eksperimentos, lai populārus "The Beatles" skaņdarbus padarītu pēc iespējas "dīvainākus"? Jo kā citādāk izskaidrot faktu, ka, piemēram, dziesmu 'Get Back' uzsāk pirmais akords no 'A Hard Day`s Night', kurš pāraug bungu brekā no "The End" un tikai tad dod vietu pazīstamajam ģitāras ievadam no "īstā" 'Get Back'…
'Love' nav jauns "The Beatles" albums (nevar būt!), taču tas nav "jauns" arī šī vārda mākslinieciskajā nozīmē. Tā ir profesionāli, pat ļoti profesionāli veidota "parodija" par "The Beatles" daiļradi, "megamikss", tikai bez šī vārda negatīvās nokrāsas. Tā ir rotaļāšanās ar klausītāju, viņa zināšanām, praktisks eksperiments no stila "varēja būt arī šādi". Rezultāts ir krāšņs un dzīvīgs, teju divas stundas ilgs ieraksts (dažas albumā dzirdamās dziesmas esot nācies saīsināt, lai plate vispār ieietu vienā CD matricā) – ekskursija pa "bītlu" arhīvu apcirkņiem. "Cilvēki šajā albumā dzirdēs gluži svaigu pieredzi, veidu, kā atkārtoti izdzīvot visu grupas "The Beatles" muzikālo dzīves gājumu ļoti neilgā periodā," teicis Sers Džordžs Mārtins un viņam ir pilnīga taisnība. Tiesa, nevar nepiebilst, ka, visticamāk, līdzīgā manierē jaunu albumu no vecu dziesmu fragmentiem salipināt varētu arī daudzas citas grupas, un šeit nu gribot negribot jārunā par finansēm, Ziemassvētku sezonas tuvošanos un "kapā rotējošu Džonu Lenonu", citējot dažus komentētājus. Taču tas lai paliek uz pašu 'Love' veidotāju sirdsapziņas, jo savu primāro uzdevumu viņi ir izpildījuši – liekot kopā šo skaņu mozaīku, gribas sist plaukstas ikreiz, kad kāds šī milzu "pužļa" gabaliņš "iepasē" savā vietā. Savukārt "EMI" gribas novēlēt vairāk pūles pielikt "The Beatles" oriģinālā ierakstu kataloga pārizdošanai un remāsterēšanai – uzlabotā skaņas kvalitātē izdots "seržants Pipars" varētu sagādāt krietni lielāku sajūsmu un ienākumus nekā "rasols" no visiem "bītlu" ierakstiem kopumā.
Vērtējums:
Ielādē:
'Drive My Car/The Word/What You're Doing ';
'Here Comes The Sun ';
'Strawberry Fields Forever '