Arī paliekot neziņā par Džona Hillkouta režisētās kinolentes vizuālajām vērtībām (pie pirmās izdevības gan centīšos šo iztrūkumu savā kino pieredzē labot), filmas skaņu celiņš vienaldzīgu neatstāj. Un tas jau ir sākums. Stilistiski pieskaroties gan blūzam (‘Martha's Dream’), eksperimentālai mūzikai (‘Road To Banyon’), avangardam (‘Moan Thing’), ambient (‘Queenie's Suite’) un folkmūzikai (‘Happy Land’), ko caurstrāvo Keiva neierasti optimistisks vokāls, ‘The Proposition’ mūzikas ierakstu plauktā būtu noliekams pa vidu starp Nīla Janga ‘Mironi’ un Bruno Kulē ‘Ceļojošajām ciltīm’, kurās arīdzan, starp citu, dzirdams Keiva vokāls. Taču viena no vērtīgākajām ieraksta īpašībām ir tā lieliskā atbilstība vārdu savienojumam „vizuāla mūzika”. Nudien, tikai paši austrālieši – Keivs ar savu komponista talantu un Vorens Elliss ar savu multiinstrumentālista dabu un eleganto vijoles spēli, ko reizumis gribas nosaukt par „traku” – spētu tik vitāli, daudzpusīgi un brīžiem mīklaini mūzikā atainot savu … vitālo, daudzpusīgo un brīžiem mīklaino dzimto zemi! Ja ieslīgst dziļākā albuma analīzē un vēlas teoretizēt par „muzikālajām gleznām”, tad personīgi man ‘The Proposition’ skaņu celiņš pamatīgi atsauca atmiņā režisora Filipa Noisa aborigēnu drāmu ‘Rabbit-Proof Fence’, taču nevis satura, bet gan „romantiski skumjās” filmas noskaņas dēļ. Katrā ziņā ja nepiederat tiem, kas Džima Džārmuša kinolentes „Dead Man” saundtrekā saklausa „tikai trokšņus”, kā arī cienāt Niku Keivu, ‘The Proposition’ var kļūt par vienu no iecienītākajiem ierakstiem, kura pavadījumā pārdzīvot brīvdienu apātiju. Ieslīgstot vēl dziļākā brīvdienu apātijā.
Vērtējums:
Iesaku:
‘Moan Thing ’;
‘Martha`s Dream ’;
‘Queenie`s Suite ’
Ierakstu apskati
Nick Cave and Warren Ellis ‘The Proposition’
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit